Uzbeku valoda
Uzbeku valoda (Oʻzbek tili) ir altajiešu valodu saimes tjurku valoda. Tā ir Uzbekistānas valsts valoda. Šajā valodā runā arī daudzi iedzīvotāji Turkmenistānas austrumos, Kazahstānas dienvidos, Tadžikistānas ziemeļos un rietumos, Afganistānas ziemeļos un Ķīnas ziemeļrietumos. 1993. gadā Uzbekistānas valdība oficiāli pieņēma, ka uzbeku valoda ir jāpieraksta izmantojot latīņu alfabēta burtus, bet agrāk to pierakstīja kirilicā. Savukārt Ķīnā dzīvojošie uzbeki izmanto arābu rakstību. Literārā valoda balstās uz Taškentas-Fergānas dialekta pamata.
Uzbeku valodu spēcīgi ir ietekmējušas krievu un tadžiku valodas. Ir novērojama arī netieša arābu valodas ietekme. Uzbeku valodu iedala divos lielos dialektos. Viens dialekts ir dienvidu uzbeku valoda, bet otrs dialekts — ziemeļu uzbeku valoda (kipčaku-uzbeku dialekts praktiski ir kazahu valodas dialekts).
2023. gada 1. janvārī beidzās pāreja no kirilicas uz latīņu alfabēta izmantošanu uzbeku valodā.
* Džagatajs jeb senā uzbeku valoda
Uzbeku valodu spēcīgi ir ietekmējušas krievu un tadžiku valodas. Ir novērojama arī netieša arābu valodas ietekme. Uzbeku valodu iedala divos lielos dialektos. Viens dialekts ir dienvidu uzbeku valoda, bet otrs dialekts — ziemeļu uzbeku valoda (kipčaku-uzbeku dialekts praktiski ir kazahu valodas dialekts).
2023. gada 1. janvārī beidzās pāreja no kirilicas uz latīņu alfabēta izmantošanu uzbeku valodā.
* Džagatajs jeb senā uzbeku valoda
Zeme (teritorija)
-
Afganistāna
Afganistānā mīt ap 29,1 miljons cilvēku, tomēr tas ir tikai aptuveni lēsts, jo oficiāla tautas skaitīšana pēdējo reizi notika 1979. gadā. Aptuveni 40% no iedzīvotājiem ir puštuni (afgāņi). Citas lielākās etniskās grupas ir tadžiki, hazareji un uzbeki. Oficiālā valsts reliģija ir islāms. -
Kirgizstāna
Kirgizstānas administratīvais iedalījums veidojas no divām republikas pakļautības pilsētām un septiņiem apgabaliem, kas tālāk iedalās 40 lauku rajonos, 4 pilsētas rajonos un 11 apgabala pakļautības pilsētās. -
Turkmenistāna
Atbilstoši CIA World Factbook 2006 datiem, Turkmenistāna bija piektajā vietā pasaulē pēc iekšzemes kopprodukta pieauguma. Ekonomika pilnībā balstīta dabas resursu ieguvē. Lai arī noteiktos reģionos valsts ir bagāta ar dabas resursiem, lielāko tās teritorijas daļu klāj Karakuma tuksnesis. Kopš 1993. gada iedzīvotāji ir saņēmuši valdības nodrošinātu elektrību, ūdeni un dabas gāzi bez maksas. -
Uzbekistāna
Tagadējās Kazahstānas dienvidu daļā 1428. — 1468. gadā pastāvēja Uzbeku haniste, ko pēc tās hana Abulhaira (uz) nāves pakļāva Kazahu haniste. Viņa mazdēls hans Muhameds Šeibani (uz) kļuva par Timura pēcteča Samarkandas sultāna Ahmedmirzas karavadoni, bet no 1501. līdz 1510. gadam atkaroja Timura pēctečiem visu tagadējās Uzbekistānas teritoriju. Viņa pēcteči nodibināja Buhāras un Hivas hanistes, kas pastāvīgi karoja viena ar otru. Sakarā ar jūras ceļu atklāšanu tirdzniecība pa Zīda ceļu samazinājās un Vidusāzijas pilsētu nozīme samazinājās. 1709. gadā no Buhāras hanistes atdalījās Kokandas haniste, 1785. gada Buhāras hanisti pārdēvēja par Buhāras emirātu. 19. gadsimta vidū Uzbekistāna bija sadalīta starp Buhāras emirātu, Kokandas hanisti un Hivas hanisti.