Londona (London)
Jau vairākus gadsimtus Londona ir viens no svarīgākajiem pasaules tirdzniecības, finanšu, politikas,kultūras un tūrisma centriem. Londona tiek uzskatīta par pasaules kultūras galvaspilsētu. Tā ir pasaulē visvairāk tūristu apmeklētā pilsēta pasaulē (mērot pēc tūristu skaita), un ar pasaulē lielāko lidostu sistēmu (mērot pēc pasažieru skaita). 2012. gadā Londona kļuva par pirmo pilsētu pasaulē, kurā norisinājās trešo reizi vasaras Olimpiskās spēles. Londonā saražo 20% no Apvienotās Karalistes IKP.
Londonu ir dibinājuši romieši ap 43. gadu, kad imperators Klaudijs iebruka Britānijas salā. Pilsētas romiešu nosaukums bija Londinium, un nosaukuma izcelsme ir neskaidra. Pēc kāda laika Londona kļuva par romiešu Britānijas provinces galvaspilsētu (pirmā galvaspilsēta bija Kolčestera). Ap 410. gadu romiešu vara beidzās, jo leģioni tika evakuēti no Britānijas, un pilsoņiem pašiem bija jāaizstāvas pret iebrucējiem. Ap 5. gadsimta vidu pilsētu bija pametuši iedzīvotāji, tomēr mūri bija saglabājušies. Pilsēta atkal tika apdzīvota anglosakšu karaļa Alfrēda Lielā laikā. Tomēr līdz pat 12. gadsimtam Londona nebija Anglijas galvaspilsēta (tā bija - Vinčestera), tomēr tā bija Anglijas lielākā pilsēta. 14. gadsimta sākumā Londonā bija jau 100 tūkstoši iedzīvotāju.
Drīz pēc tam, kad Viljams Iekarotājs pakļāva Angliju, Londona kļuva par Anglijas galvaspilsētu, un pilsēta sāka attīstīties visai strauji. 1381. gadā Vota Tailera sacelšanās dalībnieki ieņēma pilsētu.
Tjudoru laikā pilsēta vienmērīgi attīstījās, kļūstot par ievērojamu tirdzniecības centru. Reformācija Londonā pagāja salīdzinoši mierīgi, karalim izdodot rīkojumu, ka visa katoļu baznīcas manta pieder karalim (tajā laikā vairāk kā puse no Londonas ēkām bija klosteri, baznīcas un citas reliģiskas celtnes). 16. gadsimta beigās Londonā darbojās Viljams Šekspīrs. 17. gadsimta sākumā Londonas iedzīvotāju skaits bija 225 tūkstoši.
1642. gadā, sākoties Anglijas pilsoņu karam, Londonas pilsēta bija parlamenta aizstāvju pusē. 1666. gadā notika Londonas Lielais ugunsgrēks, kurš nopostīja 60% no pilsētas. Turpmāko 10 gadu laikā pilsēta tika atjaunota Kristofera Rena vadībā. 17. gadsimta beigās Londona kļuva par pasaules finanšu centru, nodibinoties Anglijas bankai, Loida apdrošināšanas tirgum un Britu Austrumindijas kompānijai.
Londonai kļūstot par Britu impērijas centru, tās lielums un ietekme pieauga vairākkārt. 19. gadsimta sākuma Londonas iedzīvotāju skaits pārsniedza 1 miljonu un tā kļuva par lielāko pilsētu pasaulē. Rūpniecības revolūcija vēl vairāk paātrināja pilsētas izaugsmi. 1863. gadā Londonā tika atklāts pasaulē pirmais metro.
1939. gadā Londonas iedzīvotāju skaits sasniedza 8,6 miljonus (mūsdienās tas ir mazāks). Tā kā dzīvokļu apkurei izmantoja akmeņogles, viena no pilsētas vizītkartēm bija Londonas migla, īstenībā - smogs.
Otrā pasaules kara laikā Londonu bombardēja vācu aviācija, un bojā gāja ap 35 000 iedzīvotāju. 1948. gadā Londonā notika vasaras olimpiskās spēles.
No 1970. līdz 1990. gadiem Londonā notika vairāki Īru republikāņu armijas kaujinieku terorisma akti, bet 2005. gada 7. jūlijā notika vairāki islāmistu terorakti Londonas metro un autobusā.
Ģeogrāfiskā karte - Londona (London)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Apvienotā Karaliste
Apvienotās Karalistes karogs |
Apvienotā Karaliste (AK) ir attīstīta valsts un ieņem sesto vietu pasaulē pēc IKP un septīto vietu pasaulē pēc pirktspējas. Apvienotā Karaliste bija pirmā industriālā valsts pasaulē, 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Britu Impērija spēlēja noteicošo lomu pasaulē. Pirmais pasaules karš, Britu Impērijas sabrukums un Otrais pasaules karš Apvienotās Karalistes lomu krietni samazināja, taču vēl joprojām tai ir liela ietekme pasaulē ar spēcīgu ekonomiku, armiju, zinātniskajiem atklājumiem, kā arī tai ir liela ietekme pasaules politikā. Apvienotā Karaliste ir starptautiski atzīta kodolvalsts, kuras valsts budžeta dotācijas aizsardzības nozarei ir trešās lielākās pasaulē. Tā ir arī ANO Drošības Padomes, Nāciju Sadraudzības, G7, G20, NATO, ESAO un Pasaules Tirdzniecības Organizācijas locekle. 2020. gada 31. janvāra naktī AK izstājās no Eiropas Savienības.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
GBP | Sterliņu mārciņa (Pound sterling) | £ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
EN | Angļu valoda (English language) |
GD | Gēlu valodas (Gaelic language) |
CY | Velsiešu valoda (Welsh language) |