Kanāda (Canada)
Kanādas karogs |
Zemi, kur mūsdienās atrodas Kanāda, vairākus tūkstošus gadu apdzīvoja dažādas ieziemiešu ciltis. 15. gadsimta beigās britu un franču ekspedīcijas devās izpētīt mūsdienu Kanādas austrumu krastu, bet vēlāk šeit arī apmetās uz dzīvi. 1763. gadā pēc Septiņgadu kara Francija atdeva gandrīz visas savas kolonijas britiem. 1867. gadā, Kanādas provincei apvienojoties ar vēl divām Britu Ziemeļamerikas kolonijām, tika izveidota federāla domīnija, kura sastāvēja no četrām provincēm. Ar to sākās citu provinču un teritoriju pievienošana, pastiprinoties tās autonomijai no Apvienotās Karalistes, kas īpaši tika uzsvērts 1931. gadā, kad tika pieņemts Vestminsteras statūts. Šis process sasniedza kulmināciju 1982. gadā, kad tika parakstīts Kanādas akts, kurš formāli atbrīvoja Kanādu no Britu parlamenta varas.
Kanāda atrodas vistālāk ziemeļos no visām valstīm. Tā aizņem divas piektdaļas no Ziemeļamerikas un valsti šķērso 5 laika joslas. Kanāda ir decentralizēta federācija no 10 provincēm un 3 teritorijām, ko valda kā konstitucionālu monarhiju. Mūsdienās Kanāda ir attīstīta industriāla lielvalsts un viena no bagātākajām valstīm pasaulē. Rūpniecība visvairāk balstās uz bagātajiem dabas resursiem: koksnes, dažādu rūdu, naftas un koksa ogļu krājumiem. Kanādas galvaspilsēta ir Otava, kurā atrodas tās parlaments, ģenerālgubernators un premjerministrs. Kanāda ir tehnoloģiski attīstīta valsts, bet tās saimniecība tradicionāli balstās uz dabas resursu pārpilnību.
Tā sākotnēji ir bijusi Francijas, bet pēc tam Lielbritānijas kolonija, tāpēc tajā pastāv oficiāla divvalodība. Kanādā ir problēmas ar šo divu valodu līdzāspastāvēšanu, un frančvalodīgo apdzīvotā Kvebekas province regulāri cenšas atdalīties no valsts.
Nosaukums Kanāda ir cēlies no Sentlorensas irokēzu vārda kanata, kas nozīmē ‘ciemats’ vai ‘apmetne’. 1535. gadā vietējie iedzīvotāji mūsdienu Kvebekas pilsētas apkārtnē šo vārdu attiecināja uz franču pētnieka Žaka Kartjē dibināto Stadakonas ciematu. Kartjē vēlāk lietoja vārdu Kanāda ne tikai saistībā ar šo ciematu, bet arī apkārtējās teritorijas apzīmēšanai. 1545. gadā Eiropā rakstītajās grāmatās un zīmētajās kartēs šo reģionu sāka dēvēt par "Kanādu".
17. gadsimta sākumā teritorija no Sentlorensas upes līdz Lielo ezeru ziemeļu krastam tika nosaukta par "Kanādu". Tobrīd tā bija daļa no Jaunās Francijas. Vēlāk, kad šī teritorija nonāca britu pakļautībā, tā tika sadalīta divās atsevišķās kolonijās: Augškanādā un Lejaskanādā. 1841. gadā abas kolonijas tika atkal apvienotas un nosauktas par Kanādas provinci. 1867. gadā nosaukums "Kanāda" tika pieņemts par oficiālo nosaukumu jaunai valstij, kuru izveidoja pēc Kanādas konfederācijas, vienīgi nosaukumam papildus tika pievienots vārds "domīnija". Nosaukums "Kanādas domīnija" tika lietots līdz pat 1950. gadiem. Pēc tam, kad Kanāda ieguva politisku autonomiju no Apvienotās Karalistes, federālā valdība arvien biežāk oficiālos valsts dokumentos un līgumos sāka izmantot nosaukumu "Kanāda" bez papildus vārda "domīnija". 1982. gadā valsts svētkiem oficiāli tika nomainīts nosaukums no "Domīnijas dienas" uz "Kanādas dienu".
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
CAD | Kanādas dolārs (Canadian dollar) | $ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
EN | Angļu valoda (English language) |
FR | Franču valoda (French language) |
IU | Inuītu valoda (Inuktitut) |