Daka (Dhaka)
Daka (, izrunā: ) ir Bangladešas galvaspilsēta un lielākā valsts pilsēta. Tā atrodas valsts centrā pie Burigangas upes. Pilsētas robežās dzīvo vairāk nekā 7 miljoni iedzīvotāju, bet aglomerācijā — vairāk nekā 16 miljoni iedzīvotāju. Pēc šiem rādītājiem tā ir viena no lielākajām pasaules pilsētām. Tā ir arī viena no visstraujāk augošajām pilsētām. 20. gadsimta laikā iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 470%. Tās ir arī viens no cēloņiem, kāpēc tās iedzīvotāji ir vieni no nabadzīgākajiem pasaulē, tomēr Daka ir valsts ekonomiskais, politiskais un kultūras centrs.
Netālu uz dienvidiem esošā pilsēta Nārājangaņdža ir Daku apkalpojošā osta. Savukārt 15 km uz ziemeļiem atrodas starptautiskā lidosta, kas veic aptuveni 66% no visiem pasažieru pārvadājumiem valstī. 1921. gadā tika dibināta Dakas universitāte. Tā kā pilsētā atrodas daudzas gadsimtiem vecas mošejas, tad neformāli Daka tiek saukta arī par "Mošeju pilsētu". Dakā atrodas arī Bangladešas Nacionālais muzejs.
Pilsēta zināma no 7. gadsimta. 1608. gadā Mogulu impērijas pakļautībā tā kļuva par Bengālijas administratīvo centru. 1765. gadā tā nonāca Lielbritānijas Karalistes pakļautībā. 1947. gadā, kad Britu Indija tika sadalīta hinduistu un musulmaņu daļās, Daka kļuva par Austrumpakistānas galvaspilsētu. 1952. gadā pilsētā izvērtās Valodas kustība (Bhasha Andolon) par bengāļu valodas oficiālu atzīšanu. Bangladešas neatkarības kara laikā 1971. gadā Pakistānas armija nogalināja daudzus tūkstošus Dakas iedzīvotāju, īpaši iznīcinot pilsētas izglītoto slāņu pārstāvjus. Arī pēc Bangladešas neatkarības izcīnīšanas pilsēta piedzīvojusi vairākus apvērsumus un militāro pārvaldi.
Netālu uz dienvidiem esošā pilsēta Nārājangaņdža ir Daku apkalpojošā osta. Savukārt 15 km uz ziemeļiem atrodas starptautiskā lidosta, kas veic aptuveni 66% no visiem pasažieru pārvadājumiem valstī. 1921. gadā tika dibināta Dakas universitāte. Tā kā pilsētā atrodas daudzas gadsimtiem vecas mošejas, tad neformāli Daka tiek saukta arī par "Mošeju pilsētu". Dakā atrodas arī Bangladešas Nacionālais muzejs.
Pilsēta zināma no 7. gadsimta. 1608. gadā Mogulu impērijas pakļautībā tā kļuva par Bengālijas administratīvo centru. 1765. gadā tā nonāca Lielbritānijas Karalistes pakļautībā. 1947. gadā, kad Britu Indija tika sadalīta hinduistu un musulmaņu daļās, Daka kļuva par Austrumpakistānas galvaspilsētu. 1952. gadā pilsētā izvērtās Valodas kustība (Bhasha Andolon) par bengāļu valodas oficiālu atzīšanu. Bangladešas neatkarības kara laikā 1971. gadā Pakistānas armija nogalināja daudzus tūkstošus Dakas iedzīvotāju, īpaši iznīcinot pilsētas izglītoto slāņu pārstāvjus. Arī pēc Bangladešas neatkarības izcīnīšanas pilsēta piedzīvojusi vairākus apvērsumus un militāro pārvaldi.
Ģeogrāfiskā karte - Daka (Dhaka)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Bangladeša
Bangladešas karogs |
Atpalikusi agrāra valsts, biežas dabas katastrofas, zems infrastruktūras attīstības līmenis. Galvenie dabas resursi — koksne, dabas gāze, urāns, akmeņogles, kūdra. Subekvatoriālais klimats sekmē lauksaimniecības attīstību. Lietus periodā plašas teritorijas pārplūst. 15% valsts teritorijas klāj tropiskie meži. Aramzeme aizņem 73% valsts platības, ilggadīgie stādījumi 2%, ganības 5%. Apūdeņo 31 000 km2 teritorijas. Audzē džutu, rīsu, kviešus, cukurniedres, tējas krūmus, kokvilnu, tabaku, prosu, eļļas augus, dārzeņus, mango, ananasus, garšaugus, banānus. Bangladeša ieņem otro vietu pasaulē džutas kopražas ziņā. Liellopu un putnu audzēšana (gaļa, piens, olas). Lauksaimniecībā nodarbināti 63% iedzīvotāji un tā dod 30% no IKP vērtības. IKP uz vienu iedzīvotāju 1570 dolāri (2000. gadā). Rūpniecībā nodarbināti 11% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, pakalpojumu sfērā 26%.
Valūta / Valoda
ISO | Valoda |
---|---|
EN | Angļu valoda (English language) |
BN | Bengāļu valoda (Bengali language) |