Beirūta (Beirut)
Beirūta ir viena no vecākajām joprojām apdzīvotajām pilsētām pasaulē. To 15. gadsimtā p.m.ē. dibināja feniķieši. Tā ir bijusi Feniķijas, Senās Grieķijas, Senās Romas, Bizantija, arābu, Osmaņu impērijas un citu lielvaru pakļautībā. Gadsimtu gaitā pilsēta ir vairākas reizes iekarota, iznīcināta un uzcelta no jauna. 1941. gadā, kad Libāna ieguva neatkarību no Francijas, Beirūta kļuva par tās galvaspilsētu. Libānas pilsoņu kara, kas norisinājās starp musulmaņiem un kristiešiem laikā no 1975. līdz 1990. gadam, Beirūta zaudēja tās ilgstošās līderpozīcijas reģionā tirdzniecības un finanšu sfērās, bet kopš kara tā šajās jomās ir atjaunojusi savas līderpozīcijas. Kara laikā pilsēta bija sadalīta musulmaņu kontrolētajā Rietumbeirūtā un kristiešu kontrolētajā Austrumbeirūtā. 1999. gadā Beirūta bija Arābu kultūras galvaspilsēta, bet 2009. gadā Pasaules grāmatu galvaspilsēta.
Pilsētā atrodas četras universitātes, no kurām ievērojamākās ir Beirūtas Amerikāņu universitāte (American University of Beirut, AUB) un Beirūtas Arābu universitāte (Beirut Arab University, BAU, ). Pilsētā atrodas vienīgā starptautiskā lidosta valstī — Beirūtas Rafīka Harīrī starptautiskā lidosta (, Aéroport international de Beyrouth - Rafic Hariri, BEY).
Ģeogrāfiskā karte - Beirūta (Beirut)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Libāna
Lai arī pēc neatkarības iegūšanas Libānā regulāri uzliesmoja nemieri, līdz reliģisko un etnisko nesaskaņu izraisītajam Libānas pilsoņu karam (1975—1990), valstī bija relatīvs miers un labklājība, ko sekmēja tūrisms, zemkopība un attīstītā banku sistēma. To uzskatīja par arābu valstu banku galvaspilsētu un tā bija plaši pazīstama kā "Tuvo Austrumu Šveice" saistībā ar tās finansiālo ietekmi. Libāna piesaistīja lielu skaitu tūristu, un tās galvaspilsēta Beirūta tika bieži dēvēta par "Tuvo Austrumu Parīzi".
Valūta / Valoda
ISO | Valoda |
---|---|
EN | Angļu valoda (English language) |
HY | Armēņu valoda (Armenian language) |
AR | Arābu valoda (Arabic language) |
FR | Franču valoda (French language) |