Ģeogrāfiskā karte - Tamilnāda (State of Tamil Nādu)

Tamilnāda (State of Tamil Nādu)
Tamilnāda (ta, Tamiḻ Nāṭu,  — 'Tamilu zeme') ir Indijas štats valsts dienvidaustrumos. Tamilnāda robežojas ar trim Indijas štatiem — Keralu, Karnātaku un Āndhru Pradēšu, kā arī ar vienu Indijas teritoriju — Pudučerri. Austrumos Tamilnādu apskalo Bengālijas līcis. No Šrilankas štatu atdala Polka šaurums un Mannāras līcis. Tamilnādas administratīvais centrs ir Čennai (līdz 1996. gadam šī pilsēta bija pazīstama kā Madrasa). 2011. gadā štatā dzīvoja 72,1 miljoni iedzīvotāju. Tamilnādā vairākums iedzīvotāju ir tamili, kas runā tamilu valodā.

Tamilnāda, sākotnēji ar nosaukumu Madrasa, izveidota. Štata teritorija aptuveni sakrīt ar tamilu valodas izplatības areālu Indijā. 1969. gadā štata nosaukums tika mainīts no Madrasa uz Tamilnāda. Tās platība ir 130 058 km². Administratīvi sīkāk dalās 32 apgabalos.

Tamilnādas štata austrumos un dienvidos plešas līdzenumi, bet ziemeļos un rietumos atrodas kalnu apgabali. Austrumos atrodas auglīgais Kāveri upes deltas līdzenums. Dienvidos ap Madurajas un Rāmanātapuramas pilsētām atrodas sausi, neauglīgi līdzenumi. Gar štata rietumu robežu stiepjas Kardamona kalni, kas ir daļa no Rietumgatiem.

Tamilnāda atrodas subekvatoriālajā klimata joslā. Pēc Kepena klimata klasifikācijas tur ir savannas klimats (Aw), štata rietumos subtropu kalnu klimats (Cwb). Karstākie mēneši ir maijs un jūnijs, kad vidējā gaisa temperatūra ir ap 32—33 °C. Reti temperatūra ir zemāka par 20 °C. Izņēmums ir kalnainie reģioni štata rietumos un ziemeļos, kur gaisa temperatūra janvārī var nokristies līdz +3 °C.

15% no Tamilnādas teritorijas klāj meži. Lielākajai daļai Tamilnādas teritorijas raksturīgs savannas augājs, vienīgi Kardamona kalnos raksturīgs subalpīnais augājs. Tamilnādā ir vairāki nacionālie parki — Indiras Gandijas nacionālais parks, Grashilsas nacionālais parks, Mudumalai nacionālais parks, Mannāras līča jūras nacionālais parks.

 
Ģeogrāfiskā karte - Tamilnāda (State of Tamil Nādu)
Zeme (teritorija) - Indija
Indijas karogs
Indija (hi, Bhārat, en), oficiāli Indijas Republika (hi, Bhārat Gaṇarājya, en), ir valsts Dienvidāzijā. Tā ir septītā lielākā valsts pasaulē, kā arī otrā lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita. Toties tā ir vislielākā demokrātiskā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Indijā dzīvo vairāk nekā miljards cilvēku un šajā teritorijā runā vairāk kā 1600 dažādās valodās. Indiju dienvidos apskalo Indijas okeāns, rietumos Arābijas jūra, bet austrumos Bengālijas līcis. Krasta līnijas garums sasniedz 7517 km. Rietumos tā robežojas ar Pakistānu, ziemeļos ar Ķīnu, Nepālu un Butānu, bet austrumos ar Bangladešu un Mjanmu. Tai Indijas okeānā ir jūras robežas arī ar Šrilanku, Maldīviju un Indonēziju.

Indijas subkontinenta ilgstošajā vēsturē ir veidojušās tā materiālās un kultūras bagātības, tajā ir mājvieta Indas ielejas civilizācijai, to ir šķērsojuši vēsturiskie tirdzniecības ceļi un te ir bijušas lielas impērijas. Šeit ir radušās četras no pasaules pamata reliģijām — hinduisms, budisms, džainisms un sikhisms. Mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē, izplatoties zoroastrismam, jūdaismam, kristietībai un islāmam, izveidojās reģiona atšķirīgā kultūra. No 18. gadsimta sākuma Britu Austrumindijas kompānijas pakāpeniski anektēja Indiju, bet no 19. gadsimta vidus to kolonizēja Apvienotā Karaliste. Indija par neatkarīgu valsti kļuva 1947. gadā pēc Britu Indijas sabrukuma plašas nevardarbīgas pretošanās rezultātā.
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
INR Indijas rūpija (Indian rupee) ₹ 2
ISO Valoda
EN Angļu valoda (English language)
AS Asamiešu valoda (Assamese language)
BN Bengāļu valoda (Bengali language)
BH Bihāri valodas (Bihari languages)
GU Gudžaratu valoda (Gujarati language)
HI Hindi (Hindi)
KN Kannadu valoda (Kannada language)
ML Malajālama (Malayalam language)
MR Marathu valoda (Marathi language)
OR Oriju valoda (Oriya language)
PA Pandžabu valoda (Panjabi language)
TA Tamilu valoda (Tamil language)
TE Telugu valoda (Telugu language)
UR Urdu (Urdu)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Bangladeša 
  •  Butāna 
  •  Mjanma 
  •  Nepāla 
  •  Pakistāna 
  •  Ķīna