Bengāļu valoda
Bengāļu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes indoāriešu atzara valoda, ko pārsvarā prot Bengālijā (Indijas austrumos un Bangladešā) dzīvojošie bengāļi. Tā ir oficiālā valoda Bangladešā un divos Indijas štatos — Rietumbengālē un Tripurā. Bengāļu valodu prot aptuveni 230 miljoni cilvēku, līdz ar to tā ir viena no pasaulē lielākajām valodām. Tā ir pēc pratēju skaita sestā vai piektā lielākā valoda. Bengāļu valoda attīstījusies no tādām senām valodām kā magadhī prakrita, pāli valodas un sanskrita.
Slavenākais bengāļu valodā rakstošais rakstnieks ir Nobela prēmijas laureāts Rabindranats Tagore.
Bengāļu valodas izplatības areāls ir Dienvidāzijas austrumu reģions Bengālija, kuru veido Bangladešas valsts un Indijas štats Rietumbengāle. Gandrīz 99% Bangladešas iedzīvotāju prot bengāļu valodu. Tā ir ne tikai Bangladešas valsts valoda, bet arī viena no 23 Indijas valsts valodām. Tā ir oficiālā valoda Indijas štatos Rietumbengālē un Tripurā, kā arī oficiālā valoda Asamas štata trīs apgabalos un Indijas apvienotajā teritorijā Andamanu un Nikobaru Salās.
Slavenākais bengāļu valodā rakstošais rakstnieks ir Nobela prēmijas laureāts Rabindranats Tagore.
Bengāļu valodas izplatības areāls ir Dienvidāzijas austrumu reģions Bengālija, kuru veido Bangladešas valsts un Indijas štats Rietumbengāle. Gandrīz 99% Bangladešas iedzīvotāju prot bengāļu valodu. Tā ir ne tikai Bangladešas valsts valoda, bet arī viena no 23 Indijas valsts valodām. Tā ir oficiālā valoda Indijas štatos Rietumbengālē un Tripurā, kā arī oficiālā valoda Asamas štata trīs apgabalos un Indijas apvienotajā teritorijā Andamanu un Nikobaru Salās.
Zeme (teritorija)
-
Bangladeša
Atpalikusi agrāra valsts, biežas dabas katastrofas, zems infrastruktūras attīstības līmenis. Galvenie dabas resursi — koksne, dabas gāze, urāns, akmeņogles, kūdra. Subekvatoriālais klimats sekmē lauksaimniecības attīstību. Lietus periodā plašas teritorijas pārplūst. 15% valsts teritorijas klāj tropiskie meži. Aramzeme aizņem 73% valsts platības, ilggadīgie stādījumi 2%, ganības 5%. Apūdeņo 31 000 km2 teritorijas. Audzē džutu, rīsu, kviešus, cukurniedres, tējas krūmus, kokvilnu, tabaku, prosu, eļļas augus, dārzeņus, mango, ananasus, garšaugus, banānus. Bangladeša ieņem otro vietu pasaulē džutas kopražas ziņā. Liellopu un putnu audzēšana (gaļa, piens, olas). Lauksaimniecībā nodarbināti 63% iedzīvotāji un tā dod 30% no IKP vērtības. IKP uz vienu iedzīvotāju 1570 dolāri (2000. gadā). Rūpniecībā nodarbināti 11% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, pakalpojumu sfērā 26%. -
Indija
Indijas subkontinenta ilgstošajā vēsturē ir veidojušās tā materiālās un kultūras bagātības, tajā ir mājvieta Indas ielejas civilizācijai, to ir šķērsojuši vēsturiskie tirdzniecības ceļi un te ir bijušas lielas impērijas. Šeit ir radušās četras no pasaules pamata reliģijām — hinduisms, budisms, džainisms un sikhisms. Mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē, izplatoties zoroastrismam, jūdaismam, kristietībai un islāmam, izveidojās reģiona atšķirīgā kultūra. No 18. gadsimta sākuma Britu Austrumindijas kompānijas pakāpeniski anektēja Indiju, bet no 19. gadsimta vidus to kolonizēja Apvienotā Karaliste. Indija par neatkarīgu valsti kļuva 1947. gadā pēc Britu Indijas sabrukuma plašas nevardarbīgas pretošanās rezultātā.