Bengāļu valoda

Bengāļu valoda
Bengāļu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes indoāriešu atzara valoda, ko pārsvarā prot Bengālijā (Indijas austrumos un Bangladešā) dzīvojošie bengāļi. Tā ir oficiālā valoda Bangladešā un divos Indijas štatos — Rietumbengālē un Tripurā. Bengāļu valodu prot aptuveni 230 miljoni cilvēku, līdz ar to tā ir viena no pasaulē lielākajām valodām. Tā ir pēc pratēju skaita sestā vai piektā lielākā valoda. Bengāļu valoda attīstījusies no tādām senām valodām kā magadhī prakrita, pāli valodas un sanskrita.

Slavenākais bengāļu valodā rakstošais rakstnieks ir Nobela prēmijas laureāts Rabindranats Tagore.

Bengāļu valodas izplatības areāls ir Dienvidāzijas austrumu reģions Bengālija, kuru veido Bangladešas valsts un Indijas štats Rietumbengāle. Gandrīz 99% Bangladešas iedzīvotāju prot bengāļu valodu. Tā ir ne tikai Bangladešas valsts valoda, bet arī viena no 23 Indijas valsts valodām. Tā ir oficiālā valoda Indijas štatos Rietumbengālē un Tripurā, kā arī oficiālā valoda Asamas štata trīs apgabalos un Indijas apvienotajā teritorijā Andamanu un Nikobaru Salās.

Zeme (teritorija)
  • Bangladeša
    Bangladeša (bn ), oficiāli Bangladešas Tautas Republika (bn, Gônoprojatontri Bangladesh) ir valsts Dienvidāzijā. Tā robežojas ar Indiju un Mjanmu, bet tās krastus apskalo Bengālijas līcis.

    Atpalikusi agrāra valsts, biežas dabas katastrofas, zems infrastruktūras attīstības līmenis. Galvenie dabas resursi — koksne, dabas gāze, urāns, akmeņogles, kūdra. Subekvatoriālais klimats sekmē lauksaimniecības attīstību. Lietus periodā plašas teritorijas pārplūst. 15% valsts teritorijas klāj tropiskie meži. Aramzeme aizņem 73% valsts platības, ilggadīgie stādījumi 2%, ganības 5%. Apūdeņo 31 000 km2 teritorijas. Audzē džutu, rīsu, kviešus, cukurniedres, tējas krūmus, kokvilnu, tabaku, prosu, eļļas augus, dārzeņus, mango, ananasus, garšaugus, banānus. Bangladeša ieņem otro vietu pasaulē džutas kopražas ziņā. Liellopu un putnu audzēšana (gaļa, piens, olas). Lauksaimniecībā nodarbināti 63% iedzīvotāji un tā dod 30% no IKP vērtības. IKP uz vienu iedzīvotāju 1570 dolāri (2000. gadā). Rūpniecībā nodarbināti 11% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, pakalpojumu sfērā 26%.
  • Indija
    Indija (hi, Bhārat, en), oficiāli Indijas Republika (hi, Bhārat Gaṇarājya, en), ir valsts Dienvidāzijā. Tā ir septītā lielākā valsts pasaulē, kā arī otrā lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita. Toties tā ir vislielākā demokrātiskā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Indijā dzīvo vairāk nekā miljards cilvēku un šajā teritorijā runā vairāk kā 1600 dažādās valodās. Indiju dienvidos apskalo Indijas okeāns, rietumos Arābijas jūra, bet austrumos Bengālijas līcis. Krasta līnijas garums sasniedz 7517 km. Rietumos tā robežojas ar Pakistānu, ziemeļos ar Ķīnu, Nepālu un Butānu, bet austrumos ar Bangladešu un Mjanmu. Tai Indijas okeānā ir jūras robežas arī ar Šrilanku, Maldīviju un Indonēziju.

    Indijas subkontinenta ilgstošajā vēsturē ir veidojušās tā materiālās un kultūras bagātības, tajā ir mājvieta Indas ielejas civilizācijai, to ir šķērsojuši vēsturiskie tirdzniecības ceļi un te ir bijušas lielas impērijas. Šeit ir radušās četras no pasaules pamata reliģijām — hinduisms, budisms, džainisms un sikhisms. Mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē, izplatoties zoroastrismam, jūdaismam, kristietībai un islāmam, izveidojās reģiona atšķirīgā kultūra. No 18. gadsimta sākuma Britu Austrumindijas kompānijas pakāpeniski anektēja Indiju, bet no 19. gadsimta vidus to kolonizēja Apvienotā Karaliste. Indija par neatkarīgu valsti kļuva 1947. gadā pēc Britu Indijas sabrukuma plašas nevardarbīgas pretošanās rezultātā.